Par šķirni

Suņiem raksturīgs savdabīgs krāsojums, ko dēvē par ogles zīmējumu. Ausu un acu apvidus parasti ir melnā krāsā. Overņas putnu suņi ir ar taisnām līnijām, vidējām proporcijām unstipriem kauliem. Tiem piemīt viegla, eleganta gaita un harmoniskas proporcijas.

Universāls medību suns, kas selekcionēts kā mednieka kompanjons. Tā uzbūve veidota tā, lai suns spētu lielus attālumus veikt nenogurstot, un enerģija tam saglabātos visu dienu visdažādākajos apstākļos.

Overņas putnu suns pēc dabas irmaigs, draudzīgs, ļoti sirsnīgs, inteliģents un paklausīgs, tas lieliski piemērojas ģimenes dzīvei.

Par šķirni

Šī šķirne tika radīta Krievijā. Pēc kara bijušajā PSRS teritorijā tika ievesti dažādu šķirņu spanieli: kokeri, springeri, saseksi, fīldspanieli, klamberi. Taču pēc daudzu mednieku domām šo šķirņu izmantošana vietējos apstākļos bija apgrūtinoša, jo bija par maz izturības un spēka, lai pārvarētu pļavu augsto zāli un purvājus. Arī greznajā apmatojumā visu laiku ķērās netīrumi un ērces, un tas savēlās, kas savukārt apgrūtināja suņa darbu. Šie un citi apstākļi kļuva par stimulu jaunas spanielu šķirnes radīšanai.

Darbu vadīt uzņēmās Maskavas mednieku un makšķernieku biedrības spanielu mīļotāju sekcija. Tika izmantotas pārsvarā kokeru, springeru un saseksu asinis. Selekcijas darbs vainagojās ar panākumiem, un jau 1951. gadā tika apstiprināts pirmais krievu spaniela standarts. Tas paredzēja skausta augstumu suņiem 38-44 cm, kucēm 36-42 cm, ar spēcīgu, sausu ķermeņa uzbūvi un spēcīgiem kauliem. Tāds spaniela tips lielā mērā atbilda mednieku vajadzībām un ļāva tiem izmantot suņus medībām gandrīz visā bijušās PSRS teritorijā.

Nākamo gadu garumā īpaša uzmanība tika pievērsta labāko līniju selekcijai, un no gada uz gadu krievu spaniels kļuva par aizvien pilnvērtīgāku medību šķirņi ar ļoti smalku ožu. Šodien krievu spanielam ir pietiekami spēka un izturības, lai meklētu medījumu grūti pieejamās vietās. Tas nenogurst un ir ļoti neatlaidīgs.

Spaniela medību īpašības izdevīgi atšķiras no putnu suņu īpašībām: tam nav stingras stājas, tāpēc tas vienlīdz labi strādā uz visiem medījumu veidiem - pīle, grieze, mednis, teteris, sloka, irbe, bekass…… Krievu spaniels ir teicams peldētājs, bet tā iedzimtā nosliece uz nošautā medījuma pienešanu padara to par neaizvietojamu palīgu ūdensputnu medībās. Dažreiz to izmanto arī medībās uz lapsām, zaķiem, vāverēm un jenotiem, kad suns dzen un aprej medījumu. Vērā ņemamais spēks ļauj spanielam bez pūlēm pienest medījumu medniekam.

Spaniels, turēts ārā, viegli panes gan stipru salu, gan karstumu. Šis nelielais suns ir ērts turēšanai pilsētas dzīvoklī. Ģimenē tas ir maigs, jūtīgs, mīlošs suns, kas vienmēr cenšas priecēt saimnieku. Ļoti kustīgs, mīl bērnus, nenogurdināms spēlēs ar tiem un laimīgāks par visu ir tad, kad jūs mētājat viņam bumbiņu pastaigas laikā.

Krievu spanielam ir sava individualitāte, sava iekšējā pasaule. Tas ir ļoti sabiedrisks suns, labsirdīgs un paļāvīgs. Gudrs, jebkurā situācijā spēj ātri saprast, ko no tā gaida. Viegli apmācāms. Interesanti ir vērot, kā tas, pieliecis galvu un nedaudz pavēris muti, vērīgi uz jums skatās, cenšoties saprast, ko jūs viņam sakāt. Tādēļ, ja esat vientuļš un vēlaties kompanjonu un pastaigu biedru, droši varat ņemt krievu spanielu.

Ar pārliecību var teikt, ka vienreiz iegādājoties krievu spanielu, jūs paliksiet uzticīgs šai šķirnei uz mūžu. Krievu spaniels mīl ceļot, brīnišķīgi uzvedas mašīnā un sabiedriskajā transportā. Jāatceras, ka šai šķirnei ir teicama apetīte, un ja spanielam nav labas darba slodzes, tas var aptaukoties, tādēļ ļoti svarīgi ir to nepārbarot.

Krievu spaniela popularitāte aug. Tas pakāpeniski iekaro arī Eiropas valstis, un, īpaši apbrīnojami - arī ASV. Bilam Klintonam bija (bet varbūt arī ir) krievu spaniels.

"Krievu spanielam - 55", Tatjana Gerasimova (LMSK biedre), 2005.

Pirmās konkrētās ziņas par ciltsdarbu ar šķirnes medību suņiem Latvijas teritorijā parādās 17. gadsimtā - tas noticis Kurzemes hercogistē hercoga Jēkaba Ketlera valdīšanas (1642.-1682.) laikā. Ja citi muižnieki savās medībās tolaik izmantojuši dažādu šķirņu suņus, tad hercogs Jēkabs, būdams godkārīgs un progresīvs, izveidoja savu šķirni - Kurzemes dzinējsuni. Tas, kā tieši izveidota Kurzemes dzinējsuņu šķirne, dokumentāli nav pierādāms, taču, vērtējot tās konstistūcijas uzbūvi, kinologi domā, ka ciltsdarbā par pamatu izmantots Lucernas dzinējsuns, krustojot ar angļu dzinējsuņiem un pievienojot arī Sv. Hūberta dzinējsuņa asinis.

Pirmās Mednieku biedrības tiek dibinātas Rīgā 1919.gadā, 1920. gadā Jelgavā un Bauskā. 1922. gadā tiek sasaukts Mednieku biedrības kongress, kur tiek dibināta Latvijas Mednieku biedrību savienība (LMBS), kur par goda priekšsēdi ievēlē valsts prezidentu Jāni Čaksti.

1923. gadā tiek sarīkota pirmā Latvijas šķirnes medību suņu izstāde. Par pirmo Latvijas čempionu šķirnes suņu klasē kļūst vācu īsspalvainais putnu suns Ledi, otro godalgu saņem Kurzemes dzinējsuns Murza.

Līdz pat Pirmajam pasaules karam, Kurzemes dzinējsuns bija izplatītākais un populārakais dzinējsuns. Kara gados nekāds selekcijas darbs netika veikts, tādēļ šķirne spontāni sakrustojās ar citām šķirnēm vai sētas suņiem. Pēc kara nelielas aktīvistu grupas vidū atdzimst ideja - atjaunot Kurzemes dzinējsuni. Darbu sākot, vispirms tiek apsekoti visi Kurzemes tipa dzinējsuņi, tad no tiem atlasīti 40 dzīvnieki ar tuvākajām šķirnes suņu pazīmēm un izveidota medību škirnes suņu audzētava, kurā, veicot rūpīgu atlasi un selekciju, izdodas izveidot šķirnes kodolu ar vienādu eksterjeru.

Tas bija nacionālās škirnes atdzimšanas brīdis:
1969. gada tā dēvētajā Vissavienības šķirnes medību suņu izstādē Latvijas kinologi demonstrēja konstitūcijas tipa un eksterjera ziņā vienādu suņu grupu;
1970. gadā šķirni varēja uzrādīt PSRS Kinoloģiskās padomes komisijai;
...kas 1971. gadā apstiprināja jaunu šķirni. Tās nosaukums - „Latvijas dzinējsuns”!

Šis nosaukums kļuva vispārpieņemts tikai 19. gadsimta 2. pusē, kad ar šo vārdu saka apzīmēt Ziemeļu mednieku četrkājaino draugus, kuri kopš senajiem laikiem palīdzējuši mazajām tautām izdzīvot skarbajos apstākļos. Ir zināmi tādi laiku tipi, ka rietumsibīrijas, austrumsibīrijas, krievu eiropas (sugas tika standartizētas 1947.gadā). Laikas ir daudzskaitlīga medību suņu grupa, kuru raksturo ne tikai ārējas pazīmes ka acu slīpais griezums, augstu stāvošas trīsstūra veida ausis, stipra uzbūve, attīstīta muskulatūra, gredzenā cieši savītā un pie muguras vai gurna piespiestā aste, bet arī ātrums, attapība, drošums, līdzsvarots temperaments - viss, kas veicina viņu izcilas un universālas medību īpašības. Laikas strādā visās sezonās cauru gadu – medī briežus, aļņus un mežacūkas, viņas nebaidās no briesmīgā lāča un viltīga lūša, tiek izmantotas arī putnu medībās - mežā (rubeņi) un pļavā (pīles). Tieši pateicoties savām izcilām īpašībām labs medību suns 19.gadsimtā maksāja ļoti dārgi . Laikas ir vidēja auguma suni ar biezu dažādu krāsu spalvu. Piemēram,krievu-eiropas laikas(52-58 cm) parasti ir melni vai melni-raibi./Tas ir ērti, jo medībās palīdz nesajaukt azartiski kustīgu suni ar medījumu.Austrumsibīrijas laikasir lielākas augumā (55-63 cm), tās neatlaidīgi var sekot zvēram ari pa atdzisušām pēdām.Rietumsibīrijas laikasarī ir liela auguma /(54-60 cm), parasti pelēcīgi raibā vai dzeltenīgi-sarkanā kažokā. Viņiem piemīt līdzsvarots, kaut arī vitāls un kustīgs temperaments.Laikam nav raksturīgs jebkāds niknums attiecībā uz cilvēkiem, tā pieķeras saimniekam un ir paklausīgas nav prasīgas pret uzturēšanas apstākļiem. Pilsētā, diemžēl, bieži traucē viņu izteiktā patstāvība, jo tās nereti attālinās tālu no mājām un var iet bojā.Laikas ir izmantotas arī braucamā iejūgā un briežu ganāmpulka sargāšanai.

Fotogrāfijas ir kluba arhīva īpašums. Jebkāda fotogrāfiju pārpublicēšana ir iespējama tikai ar Latvijas Medību suņu kluba piekrišanu.

Fotogrāfijas ir kluba arhīva īpašums. Jebkāda fotogrāfiju pārpublicēšana ir iespējama tikai ar Latvijas Medību suņu kluba piekrišanu.

Par šķirni

Par šīs šķirnes priekšteci uzskatāms setting – spaniels, par kuru ir ziņas jau no 16.gs. Ir zināms, ka gaišas krāsas seterus no mācītāja Harisona Kārlailā iegādājās mednieks Eduards Laveraks(1815 – 1877), ar mērķi uzlabot šķirnes īpašības . Strādājot 50 gadus pie šķirnes uzlabošanas, viņš panāca, ka suņiem bija ne vien pievilcīgs izskats, bet arī augstas darbspējas. Tā izveidojies vidēja auguma suns (60 –63cm) ar vidēji garām ausīm un labi apmatotu asti, kuru nereti sauc arī šķirnes veidotāja vārdā – par laveraku. Angļu setera pamatkrāsa mēdz būt balta ar nelieliem melniem, brūniem vai dzelteniem triepienveida plankumiņiem.Angļu seteri ir dzīvespriecīgi, viegli dresējami, inteliģenti suņi, ar labu ožu, uzcītīgi mednieka pavadoņi. Tas ir sirsnīgs, saticīgs suns, lielisks ģimenes un mājas suns, labi saprotas ar bērniem, tīkams ceļabiedrs pārgājienos un pastaigās un nekad nelaidīs garām iespēju pēc sirdspatikas izpeldēties!

19.gs. otrajā pusē īri sāka krustot savus vienkrāsainos seterus un pointerus ar balti rudiem no Francijas ievestiem medību suņiem, līdz 1882. gadā izveidotajai šķirnei piešķīra nosaukumu – īru seters. Tas ir prāvs suns (65 – 67cm) ar garām, zīdainām ausīm, krāšņu tumši rudu – kastaņkrāsas kažoku, tāpēc tos nereti sauc arī par sarkanajiem seteriem.Īru seters ir lielisks putnusuns ar labu ožu, ātrumu un izturību. Tas medī purvos, pļavās un mežos. Ļoti saprātīgs un pieķērīgs, izturīgs pavadonis pārgājienos, labs mājas un ģimenes suns, taču nekas, šķiet, nevar būt skaistāks par šo suni medību laikā uz rudens zāles un lapu fona!

Par šķirni

FCI-St n° 119/25. 04. 2001
Izcelsmes valsts : Vācija
STANDARTS 25.10.2000.
PIELIETOJUMS : Universāls medību suns
Klasifikācija F.C.I. : 7. grupa (Kontinentālie putnu suņi)
Dzīves ilgums: 12 līdz 15.g.

Video, kas raksturo šo šķirni

VĒSTURE
Vācu īsspalvainā putnu suņa (kurchāra) izcelsme sākās ar putnu medībām, kurās tika izmantots tīkls, kā arī ar medībām, kur tika izmantoti piekūni. Šie suņi nonāca Vācijā no Francijas, Spānijas un Flāmu valstīm. Īpašība, kas tos atšķīra no citiem suņiem bija to ”norādīšanas” spēja.
Pēc divstobru ieroča ieviešanas (1750. gads), šāda tipa suns kļuva ļoti vērtīgs. Sekoja attīstība, jo pieprasījums bija lai suns, ne tikai, norādītu uz putnu, bet arī atnestu medījumu, līdz ar to selekcionāru uzdevums bija izveidot universālu medību suni, kas pildītu gan dzinējsuņa gan putnu suņa funkcijas. Veiksmīgi selekcionējot tādas šķirnes kā spāņu pointers, vācu putnu suns, bladhaunds, foxhaunds, vēlāk angļu pointers un.c. tika iegūts vācu īsspalvainais putnu suns.

Vācu selekcionāriem svarīgi bija izveidot medību suni ar augstu lietderības koeficientu, kam būtu ne tikai izcila oža, bet kas varētu norādīt uz medījumu – putnu medībās ar kurchāram tik raksturīgo stāju, savukārt dzinējmedībās izmantojot balsi. Tāpat viens no primārajiem uzdevumiem bija izveidot šo šķirni tā, lai tas ir izcils mednieks, taču tai pat laikā lielisks ģimenes suns un sargs. Mēs, Latvijas kurchāru fanāti varam droši apgalvot, ka tas viņiem ir izdevies.

Latvijā kurchāri bijuši populāri pagājušā gadsimta 30. gados, taču pēckara periodā šīs šķirnes pārstāvju skaits strauji samazinājās, jo medniekiem ieteica izmantot Krievijā audzēto medību šķirņu suņus, piemēram, laikas, spanielus. Taču pamazām arī kurchāru popularitāte Latvijā sākusi atjaunoties – pateicoties gan atsevišķiem suņu īpašniekiem, gan Latvijas medību suņu kluba darbībai.

IZSKATS
Cēls un labi veidots suns, kas rada pārliecību par tā spēku, izturību un ātrumu. Lepnums, acij tīkamās līnijas, skaistā galva, pareizi novietotā aste un harmoniskās kustības izceļ suņa aristokrātismu.
Iespējamās kažoka krāsas
• Pilnīgi brūna
• Pilnīgi melna
• Uz balta pamatfona, sākot ar nedaudz lieliem, tumši brūniem plankumiem, līdz pat daudziem maziem tumšiem plankumiņiem, kas rada maskēšanās tērpu, kas lieti noder medībās. Pakaļkāju iekšpusē un astes galā krāsojums parasti ir gaišāks.

UZVEDĪBA / TEMPERAMENTS
Nosvērts, mierīgs, uzticams, ne pārāk bikls, nav nosliece uz nervozitāti un agresivitāti.

APRŪPE
Kurchārs ir veselīgs, reti slimo, to gandrīz nekad nepiemeklē dažādas ar alerģiju saistītas kaites. Iespējams, veterinārārsta apmeklējums būs nepieciešams tikai, lai veiktu profilaktiskās potes. Arī mūsu klimatiskie apstākļi kurchāram ir ļoti piemēroti.

REZUMĒ
Kurchārs ir nepārspēts suns darbam medību laukā, kas izceļas ar iedzimtu prasmi teicami izmantot augšējo un apakšējo ožu, kā arī šis suns lieliski peld. Tas ir proporcionāli veidots, aristokrātisks, spēcīgs, labi sabalansēts, enerģisks, gudrs un dzīvespriecīgs. Dižciltīgais kurchāra veidols izskaidrojams ar to, ka viss šai sunī ir harmonisks: dziļās krūtis, spēcīgā mugura un ekstremitātes, skaista galvas līnija, labi attīstīta muskulatūra, stingra kaulu struktūra un biezs apspalvojums. Tas ir izcili plastisks suns, kas ātri apgūst medību iemaņas un paklausību un darbā ir nenogurdināms, kaislīgs un racionāls, lieliski strādā uz jebkuru zvēru un putnu – ar savu vācu pedantiskumu pārmeklējot medību teritoriju. Llīdz ar to, pasaulē kurchārs tiek novērtēts kā viena no pateicīgākajām starp universālo medību suņu šķirnēm.

Par šķirni

FCI-St N° 98 / 23.10.2002 / GB
Izcelsmes valsts : Vācija
STANDARTS 25.10.2000.
PIELIETOJUMS : Universāls medību suns
Klasifikācija F.C.I. : 7. grupa (Kontinentālie putnu suņi)

Dzīves ilgums: 12 līdz 15.g.

VĒSTURE

Drathārs tika selekcionēts 20.gs. sākumā rūpīgi krustojot vācu īsspalvaino putnu suni, asspalvaino grifonu, pointeru, bladhaundu un erdelterjeru. 1902. gadā tika dibināts Vācu drathāru mīlētāju klubs, 1924.gadā - reģistrēts šīs šķirnes standarts.

Lai uzturētu šīs šķirnes augsto kvalitāti, Vācu drathāru mīlētāju klubs reģistrē tikai 6 labākos kucēnus no katra metiena. Vācijā šī šķirne ir viena no populārākajām, ko izmanto medībām.

Vācu selekcionāru uzdevums bija izveidot medību suņu šķirni, kas būtu universāla ne tikai medību pielietojumā, bet lai tā arī būtu universāla – izturīga pret reljefa un klimata maiņu, vai tās būtu atklātas teritorijas, vai bieži meži, vai ledains ūdens, kā rezultātā drathārs ir ieguvis cietu un spīdīgu spalvu kā tērauda stiepli. Otrs svarīgākais faktors bija, lai suns spētu strādāt gan indviduālajās medībās, gan arī nelielā kolektīvā.

IZSKATS

Šie suņi ir 60 –67 cm augsti, spēcīgas uzbūves., vidēji garām, nokarenām ausīm, biezu bārdu un uzacīm, cietu un spīdīgu spalvu, apmatojuma krāsa - no tumši brūnas līdz dzeltenai kastaņkrāsai. Lepnums, acij tīkamās līnijas, skaistā galva, pareizi novietotā aste un harmoniskās kustības izceļ suņa aristokrātismu - šis suns no saviem priekštečiem ir mantojis smalku ožu, lielisku stāju, dzīvu prātu un elegantu izskatu.

UZVEDĪBA / TEMPERAMENTS

Drathāri ir ar stabilu nervu sistēmu, dzīvi, ietiepīgi, patstāvīgi, enerģiski un spēcīgi suņi. Ļoti pieķeras savam saimniekam un ir greizsirdīgi uz citiem suņiem.

APRŪPE
Drathārs ir veselīgs, reti slimo, to gandrīz nekad nepiemeklē dažādas ar alerģiju saistītas kaites. Iespējams, veterinārārsta apmeklējums būs nepieciešams tikai, lai veiktu profilaktiskās potes. Ipašais apmatojums pasargā drathāru no klimata izmaiņām. Jāatcerās, ka tas ir rūpīgi jakopj, lai tas pildītu savas paredzētās funkcijas.

REZUMĒ

Drathārs ir medību šķirnes suns, kas izpilda visas mednieka prasības. Ļoti piemērots Latvijas klimatam. Šis ir suns, kam ir nepieciešama disciplīna, lai savaldītu spēcīgos instinktus un temperamentu. Latvijā drathāru izmantošana medībās ir vairāk sastopama Latgales reģionā, savukārt Lietuva ir līderis starp Baltijas valstīm, kas ir spējusi novērtēt šī suņa darba kvalitāti un neatsveramo palīdzību medībās. Latvijas Medību suņu klubs un drathāru fani rūpējas par to, lai attīstītu šīs šķirnes popularitāti Latvijā.

Par šķirni

Šīs šķirnes mīlētāji apgalvo, ka gludspalvaini suņi ar nokarenām ausīm tika izmantoti vanagu medībās jau mūsu ēras 1. gadu tūkstoša beigās, un, ka tieši no viņiem cēlušies mūsdienu gludspalvainie Ungāru putnu suņi. Tiek uzskatīts, ka jau 12. – 13. gs. tika sakrustoti transilvānijas dzinējsuns ar turku dzelteno vēja suni, no kuriem tad arī ir seno Ungāru gludspalvaino putnu suņu izcelsme. Vēlāk vižlu sakrustoja ar vācu īsspalvaino putnu suni un pointeru, iegūstot mūsdienu vižlas tipu.Šie suņi ir vidēja auguma (57 –64 cm), cēlsirdīgi, ar atsperīgu gaitu, labi attīstītu muskulatūru, īsspalvaini, tumšā smilšu krāsā (brūna krāsa tiek uzskatīta par defektu).Pastāv arī šīs šķirnes asspalvainā varietāte, kura tika iegūta nejauši.Vižlas ir gudri,labi pakļaujas dresūrai, paklausīgi, uzticīgi,rotaļīgi un jautri. Ļoti piemēroti jebkurām medībām, apveltīti ar izcilu ožu un spēju iznest aizšautu putnu no purva.

Informācija tiek gatavota...