Šis nosaukums kļuva vispārpieņemts tikai 19. gadsimta 2. pusē, kad ar šo vārdu saka apzīmēt Ziemeļu mednieku četrkājaino draugus, kuri kopš senajiem laikiem palīdzējuši mazajām tautām izdzīvot skarbajos apstākļos. Ir zināmi tādi laiku tipi, ka rietumsibīrijas, austrumsibīrijas, krievu eiropas (sugas tika standartizētas 1947.gadā). Laikas ir daudzskaitlīga medību suņu grupa, kuru raksturo ne tikai ārējas pazīmes ka acu slīpais griezums, augstu stāvošas trīsstūra veida ausis, stipra uzbūve, attīstīta muskulatūra, gredzenā cieši savītā un pie muguras vai gurna piespiestā aste, bet arī ātrums, attapība, drošums, līdzsvarots temperaments - viss, kas veicina viņu izcilas un universālas medību īpašības. Laikas strādā visās sezonās cauru gadu – medī briežus, aļņus un mežacūkas, viņas nebaidās no briesmīgā lāča un viltīga lūša, tiek izmantotas arī putnu medībās - mežā (rubeņi) un pļavā (pīles). Tieši pateicoties savām izcilām īpašībām labs medību suns 19.gadsimtā maksāja ļoti dārgi . Laikas ir vidēja auguma suni ar biezu dažādu krāsu spalvu. Piemēram, krievu-eiropas laikas (52-58 cm) parasti ir melni vai melni-raibi./Tas ir ērti, jo medībās palīdz nesajaukt azartiski kustīgu suni ar medījumu. Austrumsibīrijas laikas ir lielākas augumā (55-63 cm), tās neatlaidīgi var sekot zvēram ari pa atdzisušām pēdām. Rietumsibīrijas laikas arī ir liela auguma /(54-60 cm), parasti pelēcīgi raibā vai dzeltenīgi-sarkanā kažokā. Viņiem piemīt līdzsvarots, kaut arī vitāls un kustīgs temperaments.Laikam nav raksturīgs jebkāds niknums attiecībā uz cilvēkiem, tā pieķeras saimniekam un ir paklausīgas nav prasīgas pret uzturēšanas apstākļiem. Pilsētā, diemžēl, bieži traucē viņu izteiktā patstāvība, jo tās nereti attālinās tālu no mājām un var iet bojā.Laikas ir izmantotas arī braucamā iejūgā un briežu ganāmpulka sargāšanai.